Visbiežāk redzētā rekomendētā darba poza ar datoru ir šāda. Ar dažām korekcijām ekrāna novietojumam Daži to piedāvā likt tieši acu augstumā ( modernisti ) daži kā bildē – krietni zem acu līmeņa ( oldschool ), daži piedāvā gandrīz paralēli galda virsmai, kā papīra lapu.
Kā nākošā modifikācija ir poza strādājot stāvus, kas ir tās pašas sēdus modifikācija, kurai arī varētu piemeklēt atbilstošu antīku instrumentu.
Lai vēl vairāk samulsinātu pēc patiesības alkstošos prātus, tiek uzrādītas piktogrammas, kuras, tai skaitā, noliedz arī jebkādu iespēju un nepieciešamību un iespēju izmantot biroja krēslu ar pilno regulāciju, sinhro mehānismu. Un galvas balsts vispār ir aizliedzams, ja kāds nevar noturēt galvu, lai iet mājās.
Laikam ir vērsts ieviest nelielu skaidrību pretrunās starp ekspertu uzspiesto patiesību un realitāti.
Cilvēka ķermenis ir radīts kustībai un mainīgai muskuļu slodzei, un pašreizējā deevolūcijas fāzē tas vēl nav piemērojies ilgstošai mazkustīgai pozai. Līdz ar to ir pilnīgi bezsaturīgi runāt par pareizāko pozu pie datora sēdus vai stāvus, vai vēl jebkādā citā stāvoklī. Neviena poza nav pareiza, derīga, ieteicama, vēl jo mazāk – veselīga.
Kā rīkoties? Pie datora esam piesieti ar vien vairāk, darba stundas kļūst garākas un intensīvākas, un arī mājā dators kļūst par ikdienu. Ievērojot padomdevēju ieteikumus, situācija nekļūst labāka.
Varbūt atmest cietās rekomendācijas un nedaudz jāpadomā pašiem? Domāšanai ir nepieciešama informācija ( kā arī arī smadzenes un iemaņas tās lietot, bet tas jau ir ārpus manas kompetences), ko arī sniedzu, bez rekomendācijām pielietošanai. Tikai apdomāšanai.
Ķermenis nav domāts vienveidīgai mazkustīgai pozai, bet esam spiesti atrasties tieši mazkustīgā stāvoklī, tad ir divas iespējas kā uzlabot situāciju:
Atslēgas vārdi ir koriģēt un pamanīt, kas nozīmē ieviest nelielas izmaiņas nevis uzreiz mesties galējībā un censties iemīlēt darbu stāvot kājās.
Pie kam mainīt drīkst uz jebkuru, nedomājot par rekomendācijām un ekspertu ieteikumiem. Svarīgi ir klausīties savā ķermenī. Tas ir gluži kā iet pirtī: nav divu vienādu recepšu, katram ir sava procedūra, savs rituāls. Atrast optimumu var tikai meklējot, ekspertu viedoklis dod tikai vadlīnijas, bet nav un nevar būt absolūtā patiesība.
Piemēram man tīkamākā darba poza ir dīvānā ar tam speciāli piemērotu mēbeli, vai pie galda, ar monitoru centrētu pret acīm, galva taisni. Kas ir klajā pretrunā ar visiem un jebkādiem ieteikumiem.
Bet šajās nerekomendējamajās pozās strādāju ne vairāk kā stundu, tad izdaru korekciju ar krēslu, monitora roku un galda augstumu.
Daži pilnīgi mitoloģizēti kritēriji ir:
1. Pretsadursmes kontrole. Jauka lieta, bet pasakiet lūdzu tās reālo pielietojumu? Reāls sadursmes risks ir ar biroja krēslu, bet uz biroja krēslu reaģē tikai viena tipa kontrole – PIEZO. Visas citas ir ar nepietiekošu jūtību. Pie kam neviens ražotājs nedefinē viņu piedāvātās sistēmas jūtīgumu un darbības diapazonu. Ir situācijas, kad pretsadursmes kontrole tiešām ir nepieciešama, piemēram risks satikties ar atvētu logu kustībā uz augšu.
Piemērota daba vieta ( un vide ) ir viens no produktivitātes ( ražīgums + efektivitāte ) pakāpieniem: kad ir sakārtoti tehniskie ( darba instrumenti un uzdevumi ) jautājumi, darba vietā laiks tiek pavadīts intensīvi strādājot un atbilstoša darba vieta un vide ļauj samazināt nogurumu = paildzināt darba spējas.
Tālāk teiktais ir par biroja darbu, tomēr ir pārnesams uz jebkuru citu darba vietu kurā ilgstoši ir jāstrādā cilvēkam. Būtiskie noteikumi kvalitatīvai darba vietai ir:
Minimālais darba virsmas augstums – 620mm
Maksimālais augstums - 1250mm
Kustības ātrums regulējot augstumu – ap 35mm sek, ne vairāk kā 40mm/sek, mīksta palaišana un apstāšanās.
Galda konstrukcija – daudz motoru sistēma, motors katrā kolonnā, sinhronizācijas kontrolieris.
Celtspēja ( centrēta slodze ) saglabājot maksimālo kustības ātrumu – 100 Kg.
Celtspēja uz galda aizmugures ( tālāk mala no lietotājas ) malas – 70 kg.
Slodzes noturēšana – vismaz 80 kg uz vienas malas, mehāniska bremzēšana.
Nerunāsim par galda augstumiem, tas lai paliek gala izvēlei.
Ievadam pārējais.
Strādājot sēdus pozīcijā monitora augstuma un attāluma līdz lietotājam regulācijai nav izšķiroša nozīme. Tā ir papildus ērtība, ne vairāk. Monitor sagāzuma leņķa dinamiska regulācija vispār nav nepieciešama, to nevar izmantot. Mainot darba pozu no atpūtas, sēdus, pussēdus un stāvus, monitor pozīcijas dinamiska regulācija ir obligāti nepieciešama. Bez tās augstumā regulējamu galdu lietot nevar, lietotājs paliek pie pozīcijas sēdus.
Fiksēta augstuma galda virsma lieliski paslēpj zem tā esošo vadu saimniecību, parasti lietotājs tur neskatās. Ar augstumā regulējamo galdu tā vairs nav, pie maksimālā augstuma 1250mm, viss kas zem gala ir lieliski redzams pašam un īpaši – apkārtējiem. Operatīvās lietošanas elektrību ir ieteicams novietot uz galda virsmas.
Dokumentu turētāji sniedz iespēju ērtāk strādāt ar datoru un dokumentiem – tos var novietot tieši zem ekrāna – nodrošinot vairāk vietas uz galda un mazinot vajadzību liekties uz sāniem. .
Monitoru rokas var iedalīt divās kategorijās - ar gāzes amortizātoru/atsperi vai bez.
Ar gāzes amortizātoru vai atsperi aprīkotas rokas izceļas ar to ka to regulācijai nav nepieciešams veikt papildus darbības - atliek tikai pieskarties un nolikt ekrānu vajadzīgajā pozīcijā. Šī tipa rokas ir vislabāk piemērotas aktīvam darbam komplektā ar regulējamu darba galdu un ergonomisku krēslu.
Nemokies, sazinies ar mums
Izmēģini jebkuru produktu bez maksas vai piesakies saņemt veselu ergonomiski iekārtotu darba vietu: