Visbiežāk redzētā rekomendētā darba poza ar datoru ir šāda. Ar dažām korekcijām ekrāna novietojumam Daži to piedāvā likt tieši acu augstumā ( modernisti ) daži kā bildē – krietni zem acu līmeņa ( oldschool ), daži piedāvā gandrīz paralēli galda virsmai, kā papīra lapu.

Ir saskatāmā acīm redzama līdzība ar labi zināmo un tam laikam bez gala inovatīvo moku krēslu, tikai pareizo pozu palīdz nodrošināt īpaši mīkstas un ļoti ergonomiskas ādas bantītes. Pievērsiet uzmanību – ir aprīkots ar galvas balstu!

Kā nākošā modifikācija ir poza strādājot stāvus, kas ir tās pašas sēdus modifikācija, kurai arī varētu piemeklēt atbilstošu antīku instrumentu.

Lai vēl vairāk samulsinātu pēc patiesības alkstošos prātus, tiek uzrādītas piktogrammas, kuras, tai skaitā, noliedz arī jebkādu iespēju un nepieciešamību un iespēju izmantot biroja krēslu ar pilno regulāciju, sinhro mehānismu. Un galvas balsts vispār ir aizliedzams, ja kāds nevar noturēt galvu, lai iet mājās.

Laikam ir vērsts ieviest nelielu skaidrību pretrunās starp ekspertu uzspiesto patiesību un realitāti.

Atgādināšu jau bezgala nolietotu patiesību: cilvēka ķermenis nav veidots lai ilgstoši atrastos vienā pozā. Nav svarīgi vai tā ir poza stāvus, sēdus vai guļus. Vai lēkājot uz vienas kājas purngala vai abiem papēžiem.

Cilvēka ķermenis ir radīts kustībai un mainīgai muskuļu slodzei, un pašreizējā deevolūcijas fāzē tas vēl nav piemērojies ilgstošai mazkustīgai pozai. Līdz ar to ir pilnīgi bezsaturīgi runāt par pareizāko pozu pie datora sēdus vai stāvus, vai vēl jebkādā citā stāvoklī. Neviena poza nav pareiza, derīga, ieteicama, vēl jo mazāk – veselīga.

Kā rīkoties? Pie datora esam piesieti ar vien vairāk, darba stundas kļūst garākas un intensīvākas, un arī mājā dators kļūst par ikdienu. Ievērojot padomdevēju ieteikumus, situācija nekļūst labāka.

Varbūt atmest cietās rekomendācijas un nedaudz jāpadomā pašiem? Domāšanai ir nepieciešama informācija ( kā arī arī smadzenes un iemaņas tās lietot, bet tas jau ir ārpus manas kompetences), ko arī sniedzu, bez rekomendācijām pielietošanai. Tikai apdomāšanai.

Ķermenis nav domāts vienveidīgai mazkustīgai pozai, bet esam spiesti atrasties tieši mazkustīgā stāvoklī, tad ir divas iespējas kā uzlabot situāciju:

• Pārtraukt strādāt pie datora un izvēlēties citu nodarbošanos, saraksts ir milzīgs, darba roku trūkums arī.
• Piekoriģēt un pamainīt darba pozu pēc iespējas biežāk. Cik nu to atļauj darba vietas aprīkojums.

Atslēgas vārdi ir koriģēt un pamanīt, kas nozīmē ieviest nelielas izmaiņas nevis uzreiz mesties galējībā un censties iemīlēt darbu stāvot kājās.

Pie kam mainīt drīkst uz jebkuru, nedomājot par rekomendācijām un ekspertu ieteikumiem. Svarīgi ir klausīties savā ķermenī. Tas ir gluži kā iet pirtī: nav divu vienādu recepšu, katram ir sava procedūra, savs rituāls. Atrast optimumu var tikai meklējot, ekspertu viedoklis dod tikai vadlīnijas, bet nav un nevar būt absolūtā patiesība.

Piemēram man tīkamākā darba poza ir dīvānā ar tam speciāli piemērotu mēbeli, vai pie galda, ar monitoru centrētu pret acīm, galva taisni. Kas ir klajā pretrunā ar visiem un jebkādiem ieteikumiem.

Bet šajās nerekomendējamajās pozās strādāju ne vairāk kā stundu, tad izdaru korekciju ar krēslu, monitora roku un galda augstumu.

Daži pilnīgi mitoloģizēti kritēriji ir:

1. Pretsadursmes kontrole. Jauka lieta, bet pasakiet lūdzu tās reālo pielietojumu? Reāls sadursmes risks ir ar biroja krēslu, bet uz biroja krēslu reaģē tikai viena tipa kontrole – PIEZO. Visas citas ir ar nepietiekošu jūtību. Pie kam neviens ražotājs nedefinē viņu piedāvātās sistēmas jūtīgumu un darbības diapazonu. Ir situācijas, kad pretsadursmes kontrole tiešām ir nepieciešama, piemēram risks satikties ar atvētu logu kustībā uz augšu.